Freedom monument | Brīvības piemineklis

The Freedom Monument is not only one of Riga's main landmarks but perhaps the most important symbol of Latvia's independence in cityscape. It was built by people's donations in interwar period, 1935, designed by sculptor Kārlis Zāle and devoted to those who died in Latvian Independence War (1918-1920).

The monument is 42 metres high and is made of of granite, travertine, and copper (Freedom statue at the top of monument has became green by oxidation). Freedom monument is nowadays used as a public gatherings place, here politicians make speeches in National Day, here foreign political leaders and other high profile guests comes to show honor to Latvia (here photo of Lithuania's president Grybauskaite visit).

Brīvības piemineklis ir ne tikai viena no Rīgas vietzīmēm, bet, iespējams, svarīgākais Latvijas neatkarības simbols pilsētvidē. Tas tika uzbūvēts 1935. gadā par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa autori ir tēlnieki Kārlis Zāle un Ernests Štālbergs, tas ir veltījums Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. Piemineklis ir 42 metrus augsts un veidots no granīta, travertīna un vara (Brīvības tēls pieņēmis zaļo krāsu laika gaitā, varam oksidējoties).

Wikipedia: Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā obeliskā, kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Pēc Otrā pasaules kara Latvija tika pievienota PSRS un tika apsvērta iespēja pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli esot izglābusi Vera Muhina, kura esot uzskatījusi, ka piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas.