National Opera | Nacionālā opera (Aspazijas bulvāris 3)

Standing in the park area between Old and New Town, National Opera and Ballet building is one of Riga's landmark buildings. It was built in 1863 as the first German theatre and was designed to be viewed from all sides. The author of the project is Ludwig Bohnstedt. The house was built on the embankment of the city channel on the place where city's fortifications used to be. The construction works continued form 1860 until 1863 and it has been refurbished several times: 1882-1887 (following a fire in 1882), 1957–1958, 1991-1995 (following independence). A modern annex was added in 2001 with a 300-seat New Hall.

The first attempt to create a Latvian national opera was 1893, when Jēkabs Ozols' Spoku stunda ("The Ghostly Hour") was performed. The Latvian opera (Latviešu Opera) was founded in 1912 by Pāvuls Jurjāns, though almost immediately, during the First World War, the opera troupe was evacuated to Russia. In 1918, the opera restarted (Latvju Opera) led by Jāzeps Vītols, the founder of the Latvian Academy of Music. The debut performance, on January 23, 1919, was of Wagner’s Der fliegende Holländer.

Nacionālās Operas un Baleta ēka ir viena no Rīgas vietzīmēm, tā atrodas Bulvāru loka daļā starp vecpilsētu un 20. gadsimta sākuma vēsturisko centru. Tā ir hellenizēta klasicisma stila celtne, kuras greznāko ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apollons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs u.c.). Ēka tika uzcelta 1863. gadā kā pirmais Vācu teātris bijušā Pankūku bastiona vietā, projekta autors - Ludvigs Bonštets. 1882. gadā ēka piedzīvoja ugunsgrēku un tika atjaunota, tā renovēta vēl vairākkārt, bet 2001. gadā tika uzcelta jaunā piebūve ar 300 skatītāju vietām Jaunajā zālē.

1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnes" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumiem. 1882. gada 14. jūnijā Rīgas pilsētas teātris nodega, palika vien ārsienas. 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā Pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (Deutsches Stadttheater) savu darbību tas atsāka tikai pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā 1917.gadā.

Līdztekus 1912. gadā Pāvula Jurjāna (1866-1948) vadībā Rīgā sāka darboties pirmais latviešu operkolektīvs, privātais teātris "Latviešu opera" (arī "Latvju opera"). Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Rīgā. 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka Paula Hopfa gādību tagadējā Nacionālā teātra telpās notika Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis" izrāde (orķestri diriģēja Teodors Reiters). 19. novembrī "Klīstošais holandietis" tika izrādīts, nenomainot iepriekšējā vakarā notikušās Latvijas valsts pasludināšanas akta dekorācijas. (Wikipedia)