Alberta street 8 | Alberta iela 8

    Building in Alberta street 8 is one of several splendid buildings on Alberta street, one of most famous Riga streets, world's Art Nouveau Mecca. It was built in 1903 and designed by Mikhail Eisenstein who decorated the building with themes of people, flora and fauna, symbolizing the coexistence of these elements. The facade has lion's face (lions are seen also on Alberta 4), symbolizing power, female heads symbolizing beauty, beasts faces which are protecting house's dwellers from outsiders, even ancient Egypt head masks. The prices of apartments in this luxurious, blue brick building are around 4000 EUR per square meter or 500 000 EUR per 4 room flat.

 Alberta iela 8 ir viena no krāšņākajām jūgendstila Mekas - Alberta ielas ēkām. Tā tika uzbūvēta 1903. gadā pēc A. Poļa pasūtījuma un arhitekta vārds komentārus neprasa - protams, tas ir Mihails Eizenšteins.

Ēkas fasāde ir īpaši bagāta dažādām skulptūrām. Te harmoniski sadzīvo cilvēku, augu un dzīvnieku valstis, simbolizējot savstarpējo mijiedarbību. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols (lauvas redzamas arī uz cita Alberta ielas nama ar numuru 4). Sieviešu maskaroni sniedz daiļumu, bet briesmoņu maskas sargā mājas iemītniekus, atbaidot svešiniekus. Kopējā vizuālajā simfonijā (vai kakafonijā?) iejaucas pat Senās Ēģiptes tēli.

Ēkas fasāde ritmiski dalīta ar pilastriem, logu dekoratīvajai apdarei izmantoti dekoratīvie ciļņi, bet ēkas fasādes apdarē izmantots zilais ķieģelis un gaišais apmetums.

Dzīvokļu cenas ēkā svārstās ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Kāds četru istabu dzīvoklis šeit bijis izlikts pārdošanā par pusmiljonu eiro.

Pats Mihails Eizenšteins bija muižnieks, arhitekts un būvinženieris Krievijas impērijā, kurš XX gs. sākumā darbojās arī Rīgas pilsētbūvē. Viņa dēls ir ievērojamais padomju kinorežisors Sergejs Eizenšteins.

Pirmās M. Eizenšteina celtnes – īres nami Strēlnieku ielā 19 (1897), Krišjāņa Barona ielā 39 (1898) un Margrietas ielā 16 (1900) – uz vispārējā Rīgas arhitektūras fona ne ar ko neizcēlās. Tie bija tradicionālie eklektisma stila darinājumi ar fasādēs vienmērīgā ritmā sakārtotiem, galvenokārt renesanses formu garā veidotiem arhitektoniskās apdares elementiem un detaļām. Tāda ir arī Dzirnavu ielas 18. nama pagalma dziļumā pēc viņa projekta 1901. gadā celtā ēka. Taču 1904. gadā šajā pašā pagalmā M. Eizenšteins uzcēla vēl vienu ēku, un tā nepavisam nelīdzinās iepriekšējai. Pilnīgi cita apjomu kompozīcija, cita logailu forma, cits stils.

Eizenšteina būvprakse nebija plaša, un ārpus zināmajām ― kopskaitā 15 celtnēm ― citu ēku projektēšanu nav veicis. Viņa darbība Rīgā arhitektūrā risinās laika periodā no 1897. līdz 1911.g., un tai piemīt savrups raksturs. Eizenšteins uzturēja kontaktus ar relatīvi šauras, galvenokārt mantiski nodrošinātās Rīgas krievu sabiedrības grupas pārstāvjiem, kuru vidū veidojās viņa pasūtītāju loks. Eizenšteina ēku plānojums neizceļas ar telpiskā risinājuma novatorismu un augstvērtīgām kvalitātēm; visām viņa projektētajām celtnēm izmantota arī historismam raksturīga, simetriski organizēta fasādes kompozīcija ― izņēmums ir nams Elizabetes ielā 10a, kura fasādes risinājums ar asimetrisku ieejas mezgla izvietojumu saistīts ar jau agrāk projektētā nama specifiku (ēkas projekta autors K.Pēkšēns).

Jūgendstila dekoram Eizenšteins pievēršas ap 1901.g., iespējams, Parīzes 1900.g. Pasaules izstādes (Exposition Universelle) materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A.Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J.Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais Eizenšteina projektēto ēku vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības izmantojumu, kas raksturo arī turpmākās ― laika posmā no 1903. līdz 1906.g. ― projektētās celtnes. (Wikipedia, http://www.makslasvesture.lv/)







[full_width]